Pirmsskolai

JUMJI

Pirmsskolas vecuma bērniem domātais Leļļu video “Jumja talka. Māras laiks” noder, lai izprastu, ar ko atšķiras Jumja svinības no Apjumību svinībām un, lai izprastu Jumja ķeršanas, glabāšanas rituālu un tā jēgu, kā arī redzētu, kā senči novākuši labības laukus ar sirpjiem, vienročiem, izkaptīm, kā sējuši labību kūļos.

2. Kukulītis  pēc pasakas motīviem “Kukulītis” 7 min.

3.No grauda līdz maizei

 Dziesmas 

1.Eita visi nu uz lauka Jumi ķert(i) tīrumā. (Dzieti. Elga Broka)

2. Es jums saku, jauni puiši.(Dzieti)

3.Jumītim(i) klēti taisu deviņiemi apcirkņiem(i). (Dzieti.)

4. Jumītim klaipu cepu (Māte dzied pie svētku galda).(Solvita Lodiņa)

5. Met, Dieviņi, zelta krustu (galda dziesma).(Edgars Lipors un Solvita Lodiņa)

6. Apjumību dancītis (Folkloras kopa “Kokle”)

****

Mācību filma “Jumalas un Jumja auglība un svētība” ir emocionāls stāsts , kas domāts 1.-3.klašu skolēniem.

Metodiskie ieteikumi skolotājiem:

Mēs- filmas veidotāji paši sev uzdevām jautājumu par to, vai Jumis sevī ietver abu dzimumu- vīrišķo un arī sievišķo netveramo, dievišķā pirmssākuma enerģiju, spēku, auglību? Uzdodiet arī Jūs-pieaugušie šādu jautājumu sev! Pareizās atbildes nav, jo mēs nezinām, kā radusies šī Jumja godināšanas tradīcija!

Lai cilvēkiem dzimtu bērni, ir vajadzīga gan vīrišķā gan sievišķā dievišķā auglība un svētība. Izejot no šīs patiesības filmā arī iekļāvām Jumi un Jumalu kā galvenos tēlus, kas atklāj auglības un svētības būtību Jumja rituālā labības novākšanas talkā, lai gan dainās par Jumalu ir atrodamas tikai dažas četrrindes un vēsturiskajos avotos tā pieminēta vien vienā teikumā, bet par izplatību Latvijas novados vispār nav precīzu ziņu.

Filmas galvenā doma: jāizturas ar cieņu pret katru labības vārpu, pret darbu, vienam pret otru, tad saņemsi Jumja un Jumalas dievišķo auglību un svētību.

Skolotāju ziņā paliek šo tēmu izvērst tā, lai  bērni aptvertu, kāda ir auglība un svētība ģimenē, dārzā, mācībās, radošajās idejās?  Kādos gadījumos māte un tēvs dod svētību saviem bērniem? Kas notiek, ja nav ne auglības, ne svētības?

APJUMĪBAS

Rudens Saules dziesma “Iebrauca saulīte ābeļu dārzā” (valodai, mūzikai, sportam)

Apjumību laiks. Rudenāji. Mūsdienās mēs šos svētkus saucam par Miķeļiem. Un īsti nezinām, kā svinēt. Svētki aprobežojas ar dārzeņu un citu lietu tirgošanu. Taču bērniem vismaz vajadzētu uzzināt, ka šī laika patiesās svinības ir nevis tirgošanās tirgū, bet ražas svētki – prieks par novākto, bagātīgo ražu. Vārds “Apjumības” ir senākais šī laika svētku nosaukums, jo izsaka būtību – visai ražai ap šo laiku ir jābūt novāktai, paglabātai zem jumta. “Miķeldienas” izcelsme ir jaunāks kristietības uzslāņojums, lai pakļautu zemnieku tautu un nostiprinātu varu. Svētais Mihaels ir ekvivalents Miķelim.

Tirgošanās būtība: es tev, tu man un tam nav nekāds sakars ar zemnieka lūgšanu pēc auglības. Apjumības ir ne tikai ražas novākšanas svētki, bet arī šī gada auglības saglabāšana nākamajam gadam. Tas izpaužas tādās darbībās, kā vārpu Jumja pielikšana pie klēts Jumta (arī, lai peles nenāk klētī labību zagt), Jumja klaipa cepšana un tā dalīšana visiem, kuri piedalījušies ražas novākšanā, Jumja paglabāšana dažādās vietās (vārpu vainagā, zem akmens, klētī, zem sliekšņa u.c.), steberes taisīšana no burkāniem un sīpoliem (tas gan uz bērniem nebūtu attiecināms, jo simbolizē fallu- vairošanos seksuālā nozīmē), taču lietuvieši steberi taisa kā krāšņu 50 cm koku, pie kura tiek piestiprināti arī rudens ziedi. Tas vairāk izskatās kā dekoratīvs zizlis, ar kuru var arī apstaigāt laukus, tā nodrošinot tiem auglību nākamajā gadā.

Mūsdienu mācību iestādē var uztaisīt labību vainagu un apnest to apkārt telpai vai mājai, vēlot auglību mācībās, attiecībās un citās jomās. Beigās piestiprināt šo vainagu virs durvīm. Grupiņā var cept lielo Jumja klaipu, ieliekot tajā pozitīvas domas. Vēlāk mācīties dalīties ar maizes rikām un pateikties viens otram par palīdzību darbos. Bet tirgošanos tik ļoti neakcentējam – tā noteikti ir šo svētku sastāvdaļa, bet ne galvenā.

Galvenā svētku sastāvdaļa ir rudens ražas mielasts un kopīgā jautrā vakarēšana ar dančiem, rotaļām, mīklām, sakāmvārdiem, dziesmām. Izplānojam, kā mēs to varam darīt kopā ar vecākiem, iesaistot viņus kā dalībniekus, nevis skatītājus, klausītājus. Mammas var ļoti labi kopīgi gatavot ēdienus (dārzeņu salātus), vecmāmiņas -dalīties savās receptēs. Mātes kopā ar meitām var gatavot arī lielu, skaistu labības  Jumalu (Jumja -Māras filmā), kuru vēlāk izmantot auglības dejai. (Kurš ir ar to dejojis, tam piepildās slepenākā vēlēšanās…) Bet, ja nav savākta labība pietiekami daudz, tad var no dažām vārpām veidot vārpu Jumīšus un dāvināt otram ar kādu auglības novēlējumu. Tēviem noteikti vajag uzrīkot spēka deju, kurā viņi izpauž savu vīrišķību. Katrā ziņā šo pasākumu mācību iestādē var izplānot tā, lai tajā ir gan kopīga gatavošanās svētkiem, gan arī pati svinēšana. Tieši gatavošanās laikā vecāki savā starpā sāk brīvi un sirsnīgi komunicēt, atveras sadarbībai un sarunām. Tas ir brīdis, kad vecāki var sagatavot mīklas saviem bērniem, kopīgi iemācīties Apjumību laika dziesmu, kuru var vēlāk dziedāt kopā ar bērniem utt. Ja kādai no ģimenēm ir lauku saimniecība, tad svētku svinēšanā varam iekļaut arī bilžu vai video skatīšanos no šīs saimniecības kopā ar stāstījumu. Domājiet radoši, bet tā, lai tajā būtu dziļāka jēga!    Lai jums izdodas!

Leļļu video: Rudens jau klāt.Vācam ražu!

Leļļu video “Dzīvnieki lauku saimniecībā (Tas pats video  “Rudens darbi lauku saimniecībā”)

 

Gatavošanās Apjumībām – ražas novākšana un glabāšana pagrabos, klētī, pieliekamajā.

Leļļu video “Rudens jau klāt.Vācam ražu!”

 

Leļļu video “Miķeļtirgus.Apjumības”

 

Leļļu video “Maltuve” noder, lai izprastu, kā no graudiem veidojas milti un kā putraimi

 

Maltuvē:

“Es iegāju maltuvē”/Solvita Lodiņa, Laima Lodiņa/: